Atkarībā no bioritmiem mēs katrs piederam pie noteikta tipa. Ir cilvēki, kas bez mazākajām grūtībām mostas ļoti agri no rīta, bet vakarā viņiem agri nāk miegs. Un ir tādi, kuri no rīta ar lielām grūtībām izkāpj no gultas, toties vakarā un naktī jūt enerģijas pieplūdumu. Ir arī jaukta tipa cilvēki, kas pielāgojas jebkurai situācijai. Tāpēc attiecībā uz nodarbību izvēli nav striktu rekomendāciju. Mēdz taču būt tā, ka cilvēks, kuram no rīta ir ļoti grūti piecelties, tomēr to dara, jo izvēlējies tādu darbu, kur jāstrādā agrās rīta stundās. Man gribētos sacīt, ka šajā ziņā mums nav brīvas izvēles, jo ir jāpakārtojas ģimenei, darbam, dzīvesveidam, tāpēc vislabāk nodarbības saskaņot ar dienas režīmu. Apmēram tā - ja jūs no rīta strādājat un ērtāk vingrot pirms darba, tad dariet to, pat tad, ja pēc savas būtības esat "pūce". Vai - otrādi. Ja nevarat no rīta vingrot, jo jāpieskata bērni vai jāveic kādas citas darbības, nāciet uz zāli vakarā, pat ja šajā laikā jums vajadzētu iet gulēt. Es ieteiktu pielāgoties apstākļiem, lai nodarbības būtu regulāras. Organisms necieš - tas pieskaņojas.

Taču, ja varat atļauties nodarbību laiku pielāgot saviem bioritmiem, tad varu sacīt, ka vislabāk tie ļaus fiziski atklāties pēc pulksten pieciem pēcpusdienā. Dažādas orgānu sistēmas mostas dažādos laikos, tāpēc agri no rīta organisms vēl nav tik labi sagatavots fiziskai slodzei. Nevajadzētu no rīta trenēties spēka klasē, kustībām nevajadzētu būt asām, rīta slodze varētu būt vidēja, tikai nedaudz smagāka par rīta rosmi.

Dienas vidus ir samērā labi piemērots sportošanai. Tomēr arī šajā laikā vēlams izraudzīties vidēju slodzi, jo priekšā vēl dienas otra puse, kurā, iespējams, jāstrādā vai jāveic citi pienākumi. Toties pēc darba jūs varat atļauties visu, arī ļoti stipru slodzi. Daudzi man vaicā: kāpēc ir tā - ilgus gadus nākot uz nodarbībām, pēc treniņa tomēr jūtams nogurums. Tā tam jābūt! Nevar trenēties nenogurstot, jo tad tas būtu velti izniekots laiks. Nogurums ir organisma pilnveidošanās ķīla. Ja cilvēks nogurst, tad, atjaunojot spēkus, organisms ne tikai atgriežas iepriekšējā spēka līmenī, tas atgūst enerģiju ar uzviju. Mēs sevi nogurdinām spēka rezerves dēļ.




Autore: Raisa Tarnopoļska