1. Vēlams pāris reižu nedēļā iet pastaigās. Kaut vai uz piecām minūtēm, vairāku mēnešu laikā pakāpeniski pagarinot staigāšanas ilgumu līdz 15-20 minūtēm.
2. Uzkopt dzīvokli - arī tā ir fiziska aktivitāte.
3. Ja locītavas to ļauj - braukt ar velosipēdu vai lēni skriet.
4. Ja ir materiālas iespējas un attiecīgas prasmes - peldēt, spēlēt golfu un tenisu. Protams, tas prasa iepriekšēju sagatavotību.
5. Strādāt mazdārziņā - arī tā ir fiziska aktivitāte.

Darbošanās diapazons var būt ļoti plašs - no vienkāršām līdz sarežģītām kustībām un no vingrojumiem vienatnē līdz vingrojumiem grupās. Ir cilvēki, kuri 82 gadu vecumā katru dienu lēni skrien 3 kilometrus. Tas patiešām ir liels sasniegums, jo visas šīs aktivitātes atstāj labvēlīgu iespaidu uz organismu - muskulatūras darbs uzlabo apasiņošanu, normalizējas asinsspiediens, elpošana kļūst dziļāka, uzlabojas plaušu ventilācija. Ja cilvēks vidējos gados vēl aktīvi spēlē tenisu, viņš to spēs arī astoņdesmit gadu vecumā. Viņa augums būs vingrāks, muskuļu masa lielāka un organisms izturīgāks.

Kas mainās?

Var pilnīgi noteikti rēķināties ar pārmaiņām, kas skars organismu, ja trūkst fizisko aktivitāšu. Ar gadiem muskuļu masa samazināsies. Pēc 40 gadu vecuma, ja nav regulāru fizisku treniņu, muskuļu vietā nāks tauki. Kopējā ķermeņa masa jeb svars var palikt iepriekšējā līmenī, bet mainās audu sastāvs. Notiks pārmaiņas kaulu struktūrā - sievietēm pēc menopazues ļoti strauji, mainoties hormonālajam līmenim, sāk mazināties kaulu blīvums. Vienīgais, kas to spēj novērst, ir dozēta, mērķtiecīga fiziskā aktivitāte. Ir ļoti svarīgi, lai par to sāktu domāt agrāk, nevis 65 gadu vecumā.

Ar ko sākt?

Lai man piedod ārsti, bet manā praksē nav bijis gadījumu, kad klients sacītu - uz nodarbībām mani atsūtīja ģimenes ārsts. Lielākā daļa ārstu domā par to, kā izārstēt mūs no slimībām, nevis māca mūs, kā saglabāt mūsu veselību. Diez vai veselam cilvēkam ārsti stāstīs, kādas fitnesa nodarbības tam būtu vispiemērotākās. Tāpēc, visticamāk, lai cilvēkam izstrādātu treniņu plānu, viņam jāiet uz sporta klubu, pie veselīga dzīvesveida speciālistiem, pie sporta ārstiem [kuru gan Latvijā ir ļoti maz, jo nav augstskolu, kas šādus speciālistus sagatavotu]. Nevar dot vispārīgus ieteikumus, katram cilvēkam vajag ieteikt to, kas nepieciešams tieši viņam. Bet, ja jūs, lasot šīs rindas, pajautāsiet: "Kas vajadzīgs man?", es jums ieteikšu sev uzdot dažus jautājumus:

• Ko es savā dzīvē esmu darījis?

Iespējams atcerēsieties, ka pamatskolā bijāt labākais īso distanču skrējējs, lai gan no šīm saldajām atmiņām varam atteikties. Varat aizmirst arī to, ka reiz bijāt labākais bokseris. Bet, ja esat mācījies sporta skolā, ilgu laiku dejojis, apmeklējis kādu sporta sekciju, teiksim, peldēšanu vai vingrošanu, - tas der.

Atcerieties savu jaunību, studiju laikus un tos gadus, kad atbilstoši vecumam esat aktīvi darbojies. Kas jums toreiz sagādāja prieku? Ir vīrieši, kuri kādreiz gribējuši līdzināties saviem elkiem un cilājuši svaru stieņus. Tas, protams, bijis sen, kopš tā laika pagājuši daudzi gadi, bet tas norāda virzienu, kurā varētu sākt lūkoties. Tātad - jārīkojas!

• Kāds ir mans veselības stāvoklis?

Uz šo jautājumu jāatbild pavisam godīgi - atklāti par veselības problēmām jāizstāsta sporta kluba menedžerei vai vecākajam trenerim. Slimības ierobežo kustību amplitūdu, bet ne jau tas ir svarīgi. Svarīgi ir ar nepareizu un nevēlamu slodzi nenodarīt pāri savai veselībai. Visbiežākā kļūda, ko esmu novērojusi: cilvēks atnāk un mēneša, ilgākais, pusgada laikā cer atgūt fizisko formu, kāda viņam bijusi divdesmit gadu vecumā. Uzreiz varu pateikt - tā nekad nenotiek. Te ejams daudz ilgāks un grūtāks ceļš. Taču tad, kad jūs pievērsīsieties fitnesam, sapratīsiet, ka rezultāts vairs nav tik svarīgs, daudz būtiskāks ir pats process, piedalīšanās tajā. Jūs vairs tik ļoti neinteresēs, kāda pēc nākamajām nodarbībām būs jūsu ķermeņa forma, jūs tieksieties domāt par to, cik labi jūtīsieties, kad būsiet pavingrojis. Un tā ir pareizi. Ir jāsajūt "muskuļu prieks".



Autore: Raisa Tarnopoļska