Tiem, kuriem patīk ātrums

Vizināšanās ar velosipēdu ir bijusi iecienīta visos laikos, jo tā ir lieliska atpūta, bet velosipēdu var izmantot arī kā velotrenažieri - regulāri un pareizi braucot ar divriteni, jūs gūsiet tieši tādus pašus panākumus, kā trenējoties sporta zālē.

Velobraukšanas priekšrocības

Jūs vaicāsiet - ko gan var iegūt ikdienas riteņbraucējs? Velotreniņam, salīdzinot ar citiem nodarbību veidiem, ir vairākas būtiskas priekšrocības.

• Pirmkārt, tas saudzē mugurkaulu. Piekritīsiet taču - braucot ar divriteni, jūs tikai minat pedāļus, nevis lēkājat vai skrienat, spēcīgi triecoties ar kājām pret zemi, - tātad mugurai nav jāiztur smaga vertikālā slodze. Tas nozīmē, ka velotreniņam drīkst pievērsties absolūti visi, kas vien var uzsēsties uz divriteņa.
• Otrkārt - braucot ar velosipēdu, jūs paši varat mainīt slodzi. Ja jūtat spēku pieplūdumu, varat mīt pedāļus ātrāk, savukārt, ja vajadzīga neliela atelpa - ļaut ritenim ripot brīvgaitā vai mīt pedāļus lēnāk.
• Visbeidzot, trešā priekšrocība - braukšana ar velosipēdu nekad jums neradīs tādu diskomfortu un spēku izsīkumu, kāds var būt pēc cita veida aktīva treniņa. Jums nedurs sānos, netrūks elpas un nebūs citu nepatīkamu izjūtu, kādas mēdz būt, piemēram, nepieredzējušam skrējējam pēc garas distances. Toties stundu garš, dinamisks brauciens ar divriteni lieliski trenēs izturību, spēcinās plaušas un sirdi, nostiprinās asinsvadus un labvēlīgi ietekmēs jūsu locītavas. Tiesa, ir jāievēro daži ļoti svarīgi priekšnoteikumi.

Pareiza poza ir šāda!
Iedomājoties riteņbraucēju, jūs droši vien gara acīm skatāt sportistu, kas, gluži vai pieplacis stūrei, sparīgi min pedāļus. Tas nav pareizais piemērs. Sportisti brauc salīkuši tāpēc, ka viņiem ir jāsasniedz liels ātrums. Viņu pozai tādai jābūt, lai pēc iespējas samazinātu gaisa pretestību. Bet jums nav jācīnās ar gaisa pretestību, jo jūsu mērķis nav goda pjedestāls, bet gan laba veselība! Tāpēc uz velosipēda jāsēž šādi:

• stūre jānoregulē tādā augstumā, lai mugura būtu taisna un jūs varētu turēt paceltu galvu;
• rokām jābūt nedaudz ieliektām, lai nesaspringtu jostasvieta;
• sēdeklim jābūt paceltam tik augstu, lai, minot pedāļus, kājas zemākajā punktā iztaisnotos.

Jāģērbjas silti!

Lielākā daļa cilvēku braukšanu ar velosipēdu iedomājas kā lēnu, patīkamu vizināšanos, pat sava veida izklaidi, kad spīd silta saulīte un mīlīgs vējiņš bužina matus. Ja jūsu mērķis ir nostiprināt veselību, tad jāaizmirst iecere izmest mazu līkumiņu ap māju, bet jābūt gatavam uz stundu garu, nopietnu, dinamisku braucienu. Ticiet man, mīlīgais vējiņš tad pārvērtīsies kārtīgā pretvējā, no ritmiskās pedāļu mīšanas jums tecēs sviedri, un atpūtas kostīms šādam treniņam nepavisam nederēs. Braukšana ar velosipēdu ir saistīta ar noteiktu ātrumu, kas kopā ar gaisa pretestību rada dzesēšanas efektu. Sevišķi šajā aspektā cieš rokas, ceļgali un jostasvieta, tāpēc noteikti uzvelciet cimdus [tie noderēs arī tad, ja rokas svīdīs, - tad neslīdēs stūre], šortu vietā noteikti velciet garas vai pusgaras bikses un noteikti nosedziet muguru. Vēsā laikā es ieteiktu vilkt vairākas kārtas; pirmo, kas tuvāk augumam, no kokvilnas materiāla, lai uzsūktu sviedrus, tai pāri - vēja necaurlaidīgu jaku, kas ļautu uzturēt vienmērīgu ķermeņa temperatūru. Ja ir auksts, galvā, protams, jāliek cepure. Un vēl - īpaša uzmanība jāpievērš apaviem, kam jābūt stingriem un ar cietu zoli, lai nesavienotu potītes.

Svarīgi!
Apģērbam jābūt pieguļošam, lai tas nejauši neieķertos spieķos un jūs nenokristu.




Autore: Raisa Tarnopoļska