• Skrienot ir jāelpo caur degunu. Ja jums šķiet, ka trūkst gaisa, un jūs gribat atvērt arī muti, tad uzņemtais ātrums ir par lielu.
• Pirmajās 10-15 minūtēs skriešana sīkiem solīšiem jāvariē ar soļošanu. Tā jārīkojas līdz brīdim, kad esat sajutis pirmos sviedrus. Tas būs signāls, ka organisms ir sasilis un skriešanā vai soļošanā nodarbināto muskuļu temperatūra ir paaugstinājusies. Vēl dažas minūtes šādā ātrumā noskrieniet, tad to samaziniet, pārejot uz lēnu skrējienu vai soļošanu, un 10-15 minūtes izpildiet iesildīšanās vingrinājumus. Pēc tam varat turpināt skrējienu.
• Beidzot skrējienu, uzreiz neapstājieties, bet vēl 5 minūtes turpiniet ātri iet, pakāpeniski samazinot ātrumu līdz lēniem soļiem. Tikai tad pilnīgi apstājieties.
• Izvēlieties tādu maršrutu, lai treniņš beigtos tur, kur tas ir sācies, respektīvi, vislabāk skrieniet pa apli. Tas būs labi arī tāpēc, ka ar laiku, pieaugot fiziskajam rūdījumam, varēsiet palielināt apļu skaitu.
• Pēc skriešanas visi nodarbinātie muskuļi ir jāizstiepj. Skrienot vai soļojot asinis pieplūst kājām, bet, beidzot skrējienu, šis pieplūdums vairs nav nepieciešams. Tas tikai radīs smagumu un muskuļu sāpes. Ar stiepšanās vingrojumiem asinis no muskuļiem tiek izspiestas un atgrieztas kopējā ķermeņa asinsrites sistēmā. Izpildiet stiepšanās vingrojumus tūdaļ pēc skriešanas, kamēr ķermeņa temperatūra vēl ir augsta un muskuļi ir silti. Vislabāk to darīt, protams, telpā, siltumā.

Svarīgi!

• Pirmajam skrējiena cēlienam līdz iesildīšanās vingrojumiem jābūt ne īsākam par 12-15 minūtēm - tikai tad organisms spēs pielāgoties palielinātajām prasībām: sirds sāks strādāt ātrāk, paātrināsies elpošana, uzlabosies asinsrite, apgādājot muskuļus ar barības vielām un skābekli. Galvenais - izraudzīties pareizo ātrumu!
• Pareizs ātrums ir tad, ja jūs ejat vai skrienat divatā un iesildīšanās posmā varat sarunāties bez aizdusas.

Zināšanai!
Uzsākot skriešanu, jums var būt nepatīkamas sajūtas. Var likties, ka ķermenis pretojas skriešanai un tāpēc jūs var pārņemt liela vēlēšanās apstāties. To sauc par kritisko punktu. Nepadodieties! Organismam ir jādod iespēja pakāpeniski pielāgoties jaunajam darba režīmam, tāpēc turpniet skriet, taču nedariet to ātri. Ja šīs sajūtas nav īpaši izteiktas [ja ir, tad jūs noteikti skrienat par ātru], pēc iesildīšanās tās pazudīs, jo vingrojumi normalizēs asinsriti un elpošanas procesus.




Autore: Raisa Tarnopoļska