Vai cilvēkam, kurš aktīvi un regulāri nodarbojas ar sportu [ik pārdienās nāk uz sporta zāli], vajadzīgs īpašs uzturs? Vai sportojot jāuzņem vairāk uzturvielu? Izrādās, ka jā! Tas gan ir atkarīgs no slodzes intensitātes [jo intensīvākas nodarbības, jo ēstgriba pēc tām būs lielāka], bet ir skaidri zināms, ka organisma resursi ir jāatjauno. Sportojot lielāka uzmanība jāpievērš arī mikroelementiem un minerālvielām, jo tie ir kā katalizatori, kas palīdz izmantot enerģiju. Divas reizes gadā - februārī vai martā un oktobrī vai novembrī - noteikti jāatjauno vitamīnu rezerves.

Ne mazāk būtiska ir šķidruma uzņemšana. Ikvienam cilvēkam dienā nepieciešams litrs, pusotra un pat vairāk šķidruma. Organismam ir vajadzīgs ūdens, bet kopā ar to mēs varam iepludināt arī komponentus, kas attiecīgajā brīdī ir nepieciešami. Ja paredzēta intensīva stundu, divas vai pat ilgāka fiziska slodze, jārēķinās, ka organisma ogļhidrātu rezerves, kas kalpo kā kurināmais muskuļu darbināšanai, tiks ātri izlietotas. Ja cilvēks treniņa laikā neko neizdzers vai neapēdīs, viņam iestāsies pagurums. Ilgstoša treniņa laikā, izjūtot vājumu, vēlams apēst kaut ko saldu - citiem vārdiem, saharozes, glikozes vai fruktozes veidā ir jāuzņem cukurs [zinātniski pierādīts, ka organismam nepieciešama gan pirmā, gan otrā, gan trešā viela]. Var lietot arī speciālos sporta dzērienus, kas paredzēti profesionāliem sportistiem un kuru sastāvā ir 6-7% dažādu cukuru, kā arī minerālvielas. Bet var arī uzvārīt zāļu tēju ar medu, ievārījumu vai cukuru un lietot pats savu treniņdzērienu. Gāzēti dzērieni nav ieteicami tāpēc, ka var rasties diskomforta sajūta [graizes, spazmas]. Turklāt pasaulē ir pētījumi, kas pierāda, ka pārlieku bieža gāzētu dzērienu lietošana var izraisīt kalcija vielmaiņas traucējumus. Sportistu dzērieni parasti nav gāzēti.


Jautājums & atbilde.

Vai vīrieša un sievietes uzturam ir jāatšķiras?
Tas var atšķirties, jo vīrietim vielmaiņa ir ātrāka nekā sievietei.

Kāpēc nav ieteicams ēst vienreiz dienā?
Barības uzņemšanai jābūt regulārai, citādi zemapziņa liek organismam taupīt. Bet cilvēka organismam nav jāstrādā iekšējas taupības režīmā. Tam jāstrādā "izšķērdības" režīmā. Protams, tas nenozīmē, ka būtu jāpārēdas, un būtiski ir arī - ko ēst. Piemēram, vājējot cilvēks pieļauj klasisku kļūdu - brokastīs izdzer tikai kafiju, pusdienas neēd, jo nav laikā, un vakarā pārēdās, jo pēkšņi sajūt, ka ir ļoti izsalcis. Šādā veidā viņš ne vien apēd to, ko citkārt nebūtu ēdis, bet arī pārslogo gremošanas traktu. Ir jāēd vismaz trīs reizes dienā: brokastis, pusdienas, vakariņas, vai - vēl labāk - arī otrās brokastis, launags un vēlās vakariņas.

Ēst vai neēst pēc sešiem vakarā?
Tā var mēģināt sevi disciplinēt, taču racionāla pamatojuma šādam ierobežojumam nav, jo ēšanas režīms ir atkarīgs no katra dzīves ritma. Ja cilvēkš strādā līdz vēlam vakaram, tad viņš ēdīs arī pēc pulksten sešiem, savukārt, ja viņš iet gulēt deviņos vakarā, tad, visticamāk, pēc sešiem pie galda vairs nesēdīsies.

Cik ilgam laikam jāpaiet pēc ēšanas, lai dotos pie miera?
Uz šo jautājumu atbildi var meklēt dabā. Kā rīkojas dzīvā radība? Atrod barību, paēd un guļ. Tas nav nekas pretdabisks, tikai nedrīkst pārēsties. Dabā šie likumi darbojas, jo izsalcis dzīvnieks ir vājš un var kļūt par barību citam. Arī pārēdies viņš ir miegains un slinks, un var nokļūt cita nagos. Turklāt dzīvnieks ēd tikai to, ko daba paredzējusi. Jautājums tātad nav par to - cik ilgi pirms gulētiešanas drīkst ēst, bet - ko ēst un cik lielā daudzumā.

Kāpēc pastāv uzskats, ka pieaugušam cilvēkam piens ir kaitīgs?
Piens cilvēku nodrošina ar kalciju, olbaltumvielām un vitamīniem, tāpēc tas ir vajadzīgs visiem. Priekšstats, ka piens ir kaitīgs, radies tāpēc, ka piena pārstrādei ir savas īpatnības. Lai cilvēks bez diskomforta sajūtas varētu lietot svaigu pienu, viņa zarnu traktā jābūt īpašam fermentam - laktāzei, kas šķeļ piena cukuru laktozi. Ja to nesašķeļ, laktoze nonāk resnajā zarnā, kur sākas rūgšanas procesi, kas rada caureju. Pieaugušiem cilvēkiem pēc 30-40 gadu vecuma nav šī fermenta, tāpēc, dzerot pienu, izjūtams diskomforts. Taču tas neattiecas uz visiem piena produktiem. Var lietot kefīru, paniņas, rūgušpienu, biezpienu, sieru, jogurtu. Tajos visos ir kalcijs.

Cik ilgi pirms treniņa vajadzētu ieturēt maltīti?
Ēs vai neēst stundu, pusotru vai divas pirms treniņa - to katrs pats var izlemt, bet, ja nebūsiet ēduši piecas stundas, treniņā nebūs spēka. Muskulim nepieciešamo enerģiju nodrošina glikoze, kas cirkulē asinīs. Ja tās ir par daudz [jūs esat apēdis kaut ko saldu], no aizkuņģa dziedzera izdalās insulīns un glikogēna veidā uzkrāj glikozi muskuļu un aknu šūnās. Kad glikozes līmenis asinīs sāk kristies, organisms izmanto šīs rezerves, savukārt, kad tās ir iztukšotas, glikozes līmenis asinīs krītas vēl vairāk un rodas nespēks. Pāris stundu pirms treniņa ir vērts apēst kādu ogļhidrātus saturošu produktu, piemēram, banānu.

Vai pēc treniņa drīkst dzert?
Slāpes liecina par to, ka organismā trūkst šķidruma, tāpēc ne vien drīkst, bet ir nepieciešams dzert, turklāt tik daudz, cik gribas. Ja pēc treniņa šķidrumu neatjauno, organismā ir apgrūtināta mikrocirkulācija.




Autore: Raisa Tarnopoļska