Aerobika ūdenī [ūdens aerobika 'aquaaerobic'] ir viena no saudzīgākajām un efektīvākajām atveseļošanās programmām. Jau pats salikums, kad cilvēks mūzikas pavadībā kustas ūdenī, rada virkni pozitīvu emociju, taču tam ir arī īpašas fizioloģiskas īpatnības. Ūdens vide cilvēku nomierina, savukārt kustības mūzikas pavadībā iedvesmo, ļauj pacelties pāri ikdienībai. Divu šo baudu salikums - kustības ūdenī un kustības mūzikas pavadībā - dod lielisku rezultātu. Blīvais ūdens turklāt nodrošina papildu slodzi muskuļiem - ūdens rada papildu smagumu un pretestību. No otras puses, ūdens balsta cilvēku, tā ir ļoti laba vide, ja ir problēmas ar mugurkaulu, jo daudzas kustības, kas uz sauszemes šķiet neiespējamas vai kuru izpildīšana rada nepatīkamas sajūtas, ūdenī nesagādā ne mazākas grūtības. Udenī jūs izjūtat tikai daļu sava svara [īpaši būtiski tas ir, ja ķermeņa masa ir palielināta]. Sievietēm, kurām ir paplašinātas varikozās vēnas, vingrojot ūdenī, uzlabojas venozo asiņu attece, un tas ļauj saņemt pilnvērtīgu slodzi, par kādu nevar sapņot, vingrojot zālē. Tiesa, ūdens ierobežo kustību ātrumu. Jūs varat plaši vēzēt rokas un kājas, taču nevarat to izdarīt tik ātri kā uz sauszemes.

Jūsu mugurkauls, kā jau sacīju, ūdenī pilnībā atbrīvojas. Stāvot uz sauszemes, mugurkaula skriemeļi ir saplacināti, jo uz tiem darbojas ķemeņa augšēju daļu svars. Ūdenī šie spēki neietekmē mugurkaulu, vertikālās slodzes nav, starpskriemeļu diski netiek saspiesti, spiediens uz locītavām samazinās. Ir pierādīts, ka regulāra 45 minūšu ilga peldēšana ļauj labāk atjaunot skrimšļus. Peldot jūs izpildat sīkas amplitūdas kustības, un tas sekmē locītavu šķidruma pieplūšanu locītavām. Jāatzīst gan, ka tieši tas pats notiek arī ejot, taču ūdenī šie procesi ir atviegloti.

Ūdenī labāk sadzīst brūces. Visbeidzot, kā jau minēju, pārvietošanās ūdenī nemitīgi masē ādu, un šo masāžu, kas aptver katru jūsu ādas kvadrātcentimetru, var nodrošināt bez mazākās piepūles un papildlīdzekļiem. Un, protams, jūs norūdaties. Temperatūras pārmaiņas stiprina organismu, tā ir lieliska saaukstēšanās slimību profilakse.

Peldēšanai ir ļoti daudz pozitīvu faktoru. Mēs tos varam uzskaitīt vēlreiz: norūdīšanās, hidromasāža, saudzīga attieksme pret mugurkaulu un aktīva kardioslodze. Peldēšanu ieteicams kombinēt ar jebkurām aerobikas nodarbībām un iešanu [jo veselāks cilvēks, jo nodarbībām jābūt intensīvākām], taču, apmeklējot ūdens aerobiku divas reizes nedēļā, jūs sev nodrošināsiet pilnvērtīgu slodzi.

Tas ir svarīgi!

• Peldot jūs trenējat sirdi, bet, ja darbojaties seklumā, darāt to divtik intensīvi.
• Ūdens aerobika nodrošina intensīvu slodzi, taču slodze nav tik jūtama. Pēc nodarbībām cilvēks jūtas možs un garīgi pacilāts. Treniņa nogurums parādās tikai pēc vienas vai divām stundām.
• Ūdens aerobika nerada spēka izsīkumu, taču tajā var nodarbināt visas muskuļu grupas, pat vēdera presi.
• Nodarbojoties ar ūdens aerobiku, nav jāprot peldēt, jo treniņi notiek seklumā. Šis nodarbību veids neierobežo ne vecuma, ne sagatavotības, ne fizisko parametru ziņā, jo vingrojot ūdenī nav jāskatās spogulī, kā tas ir, piemēram, aerobikā.
• Ūdens aerobika neprasa ideālu kustību koordināciju un eleganci, svarīgi ir tikai, lai jūs pietiekami aktīvi un precīzi izpildītu vingrojumus.

Jautājums & atbilde

Vai, trenējoties peldēšanā, neuzaugs "būda"?
Peldētājiem patiešām ir plata mugura, spēcīgi attīstīta plecu joslas muskulatūra, taču ne jau no peldēšanas un kontakta ar ūdeni, bet no treniņiem trenažieru zālē. Lai ātri peldētu, ir vajadzīgs spēks, bet, lai būtu spēcīgi muskuļi, tie ir ļoti intensīvi jātrenē. Peldētājiem ir speciāli trenažieri un īpaši izstrādātas metodes, kas ļauj palielināt muskuļu masu un spēku. Tikai ar peldēšanu, pat ja jūs to darītu katru dienu, tādu muskuļu formu nevar iegūt, tāpēc no "būdas" nav jābaidās. Taču, ja jūs to vēlaties, - lūdzu! Trenējieties divas vai trīs reizes dienā, un muskuļi parādīsies.

Zināšanai!
Ja nodarbosieties ar ekstremāliem peldēšanas veidiem, piemēram, peldēsiet katru dienu āliņģī, iegūsiet papildu zemādas tauku slāni. Aukstais ūdens absorbē cilvēka ķermeņa siltumu, un organisms, lai to nezaudētu un neatdzistu, rada biezāku zemādas tauku aizsargkārtu. Divas reizes nedēļā peldot baseinā, nekas tamlīdzīgs, protams, nenotiks, taču, peldoties aukstā ūdenī, cilvēks patiesi iegūst ronim līdzīgu tauku oderi.

Kāpēc pēc treniņa grūti izkāpt no ūdens?
Ar to ir jāreķinās. Izkāpjot no ūdens, cilvēks sajūt savu svaru pilnībā, kas ūdenī netraucēja, jo bija jūtams ievērojami mazāk. Tas ir normāli. Trenējoties spēks pieaugs un pēc kāda laika jūs varēsiet sevi viegli izcelt no ūdens.

Ēst vai neēst?
Baseinu nav ieteicams apmeklēt tukšā dūšā, jo jums nebūs spēka un enerģijas, bet nedrīkst arī ēst uzreiz pirms peldēšanas vai ūdens aerobikas. Vislabāk, ja ieturēsieties apmēram divas stundas pirms treniņa. Un vēl ir ļoti svarīgi dzert, jo arī ūdenī cilvēks svīst un zaudē šķidrumu. Uzreiz pēc nodarbības vēlams iedzert siltu un saldu dzērienu, kas acumirklī atjauno spēkus.

Kā pirms peldēšanas iesildās?
Arī pirms ūdens nodarbībām muskuļiem jābūt iesildītiem. Izapļojiet plecus,pietupieties - asinis sāks cirkulēt straujāk un muskuļi sasils, bet, ja lielās muskuļu grupas būs iesildītas, jums būs vieglāk pārciest temperatūras izmaiņas.



Autore: Raisa Tarnopoļska