Vēloties sākt jaunu, skaistu dzīvi, cilvēki bieži pieļauj bīstamas kļūdas. Piemēram, pirms vairākiem gadiem daudzi uzskatīja, ka veselību ļoti nostiprina skriešana. Tika publicēti dažādi raksti ar skaļiem virsrakstiem, kas nepārprotami norādīja, ka skrienot var izvairīties no infarkta. Cilvēki vilka sporta tērpus un, kā izrādījās, nevis aizbēga no infarkta, bet ieskrēja tam tieši krūtīs. Un tas ir loģiski, jo jārēķinās ar organisma spējām. Uzsākot nodarbības, ir jāzina, ar kādām slimībām esat slimojuši, kāds ir jūsu sirds, aknu, plaušu stāvoklis.

• Pēc Botkina jeb tā saucamās dzeltenās slimības - pilnīgi noteikti gada garumā nedrīkst pievērsties nekādām fiziskām aktivitātēm. Vēl veselu gadu pēc izveseļošanās ir vienkārši jāatgūst spēki, un tikai pēc tam ļoti lēni un pakāpeniski var atsākt apmeklēt nodarbības. Sākumā tam jābūt zemas intensitātes - jūs drīkstat iet uz kalanētiku, nodarboties ar Pilatesa metodiku vai ar fitnesa jogu.
• Ja saslimšanai ir sezonāls raksturs [piemēram, rudenī vai pavasarī, kad nereti saaukstējas] - ir objektīvi jānovērtē sava pašsajūta. Bieži vien cilvēki domā - sporta zālē izsvīdušu un iesnas pāries. Tas nav risinājums. Ja cilvēks ir noguris, pārsalis, piemēram, pārāk ilgi staigājis gar jūru vai sēņojis, makšķerējis, samērcējis kājas - tad nodarbības, kas paaugstina ķermeņa temperatūru un paātrina vielmaiņu, patiešām ļauj vieglāk pārvarēt slikto pašsajūtu. Bet tikai šādos gadījumos. Ja ir iesnas, sāpošs kakls, neliela temperatūra, ko izraisījis vīruss, sporta zāle nepalīdzēs. Elpošanas ceļi saaukstējoties cieš pirmie, viss pārējais organisms iesnu gadījumā cilvēkam ir vesels. Ja viņš aktīvi ārstējas, ievēro saudzīgu režīmu, tad atveseļošanās notiek salīdzinoši ātri. Taču, ja cilvēks saaukstējies apmeklē sporta zāli, tad vīruss, kas sākotnēji skāris tikai deguna dobumu, uzlabojoties asinsritei, tiek pārvietots pa visu ķermeni. Cieš organisma vājākā vieta - kādam tas var būt gremošanas trakts, citam citi orgāni, un atveseļošanās norit daudz lēnāk un sarežģītāk. Tas nozīmē, ka sporta nodarbības šajā gadījumā nevis palīdz, bet kaitē.
• Ja ir bijusi trauma, ja slēpojot, braucot ar velosipēdu vai citādi sportojot gūti sasitumi, viegls smadzeņu satricinājums - arī tad jāatsakās no intensīvām fiziskām nodarbībām. Pat tad, ja esat lieliskā sportiskā formā, daudzus gadus nodarbojaties ar sportu, jūtaties spēcīgs un vesels, kāds laiks jāveltī maigākai slodzei: kalanētikai, Pilates, fitbolam, peldēšanai, hidroaerobikai. Citiem vārdiem, ir strauji jāsamazina fizisko aktivitāšu intensitāte un jāizvairās no vertikālas slodzes. Kad būs pagājis pietiekami ilgs laiks, atkarībā no satricinājuma smaguma pakāpes [divi, trīs mēneši vai pusgads] var pakāpeniski atgriezties pie iepriekšējās slodzes: palielināt kustību intensitāti, paaugstināt spēka slodzi, nodarbību ilgumu un treniņu biežumu.
• Ja ir gremošanas problēmas - šajā gadījumā ir būtiski ievērot regulāras ēdienreizes. Sporta nodarbības prasa atturēties no ēšanas un nepārslogot barības vadu pusotru vai ideālajā gadījumā divas stundas pirms vingrošanas, tāpēc ļoti rūpīgi jāpārdomā ēšanas režīms. Ir jāatrod vidusceļš, lai neciestu sirds, kam vingrojot traucē piepildīts kuņģis, bet arī netiktu kairināts barības vads, kā būtu, ja cilvēks ilgu laiku neēstu.
• Ja sāp galva - viennozīmīgas atbildes nav. Ja galvas sāpes izraisījis stress, saspringta situācija darbā vai ģimenē, tad vingrošana palīdzēs. Kolektīvas nodarbības, kā pierādīts, paaugstina adrenalīna līmeni, sekmē endorfīnu izstrādi, un tie spēj nomākt pat zobu sāpes. Taču, ja sāpēm ir cits iemesls, tad visprātīgāk būtu vērsties pie ārsta.
• Ja bijusi ķirurģiska iejaukšanās [piemēram, apendicīta operācija] un jūs vēlaties apmeklēt sporta nodarbības, noteikti jākonsultējas ar ārstu, taču uzreiz varu teikt - vismaz pusgadu jāizvairās no vertikālas slodzes. Var droši apmeklēt baseinu un peldēt vai vienkārši padraiskoties pa ūdeni, jo šāda darbība veicina brūču sadzīšanu. Operācijas ir saistītas ar brūcēm un šuvēm. Turklāt tās skar ne tikai ādas virsējos slāņos, bet arī muskuļus. Iekšējās šuves dzīst visilgāk. Var paiet pusgads un gads, līdz audi būs sarētojušies, bet tas nenozīmē, ka uzreiz varēsiet atsākt intensīvus treniņus.
• Pēc plastiskajām operācijām - liposkulptūras, implantu ievietošanas, sejas ovāla korekcijas, kā arī tad, ja ir bijusi ķirurģiska iejaukšanās vai ilgs rehabilitācijas periods, - tradicionāli pievēršanās sportam jāsāk ar ūdens procedūrām, peldēšanu un ūdens aerobiku. Pakāpeniski drīkst apmeklēt kalanētiku, Pilates un tikai tad pāriet uz grūtākām fitnesa formām.

Ņemiet vērā, ka pēc zobārsta vai kādu cita speciālista apmeklēšanas, kurš izmantojis lokālu atsāpināšanu - anestēziju, jūsu organisms ir saņēmis svešas vielas, kas, iedarbojoties uz nervu galiem, ir nomākušas organisma jūtību. Vēlams nogaidīt, kad tās tiks izvadītas [parasti tas notiek apmēram diennakts laikā], un tikai tad doties uz sporta zāli.

Tieši tāpat nav vēlams nodarboties ar sportu pēc alkohola lietošanas. Ja nākamajā dienā pēc kārtīgas ballītes griežas galva, ir nelaba dūša un vispārējs vājums, tas liecina par saindēšanos. Lai pārmērīgi nenoslogotu aknu un sirds darbību, šis stāvoklis ir jāpārvar, un tikai pēc atlabšanas var doties uz sporta zāli.

Ko darīt, ja slimība nopietna?

Pēc tik smagiem gadījumiem kā infarkts un insults cilvēks nevar apmeklēt sporta nodarbības, taču arī tad pastāv iespēja rehabilitācijā iekļaut fiziskus vingrinājumus. Tie ir specifiski, īpaši vingrinājumi uz trenažieriem vai bez papildu līdzekļiem, kas būtiski veicina atveseļošanos. Rehabilitācijas periodā var pievērsties Cigun nodarbībām, jogai, Pilates un kalanētikai, kas var palīdzēt līdzīgi kā zāles.

Kā uztvert asinsspiediena izmaiņas?

Līdz 25 gadu vecumam cilvēks var būt praktiski vesels, taču, summējoties dažādām saslimšanām, vēlāk var būt asinsspiediena izmaiņas. Visbiežāk tas paaugstinās. Jāņem vērā, ka ar paaugstinātu asinsspiedienu nedrīkst izpildīt vingrojumus, kas prasa saspringšanu un palielina iekšējo spiedienu, piemēram, kad jāaiztur elpa un jāsasprindzina vēdera muskuļi. Es neieteiktu ar paaugstinātu asinsspiedienu arī apmeklēt trenažieru zāli un intensīvi trenēties, bet tā vietā izraudzīties mierīgākas nodarbības. Jāteic, šie paši nosacījumi attiecas arī uz cilvēkiem, kuriem ir miopija - pasliktināta redze. Arī tad vajadzētu izvairīties no vingrinājumiem, kas prasa lielu saspringumu un papildu svara izmantošanu.

Jāatceras gan, ka pēc sporta nodarbībām asinsspiediens parasti nedaudz pazeminās, jo paaugstinās ķermeņa temperatūra, sasilst muskuļi, asinsvadi kļūst elastīgi un daudz vieglāk laiž cauri palielināto asinsplūsmu. Taču pēc 12 stundām notiek pretējs process. Asinsvadi atkal sašaurinās un spiediens paaugstinās. Vēl dažas stundas nogaidot, asinsspiediens izlīdzinās un atgūst iepriekšējo līmeni. To zinot, būtu vērts sporta nodarbības ieplānot vakarā, lai nakts laikā organisms atgrieztos iepriekšējā darbības režīmā un asinsspiediena svārstības neietekmētu pašsajūtu un darbaspējas.

Vai jūs zinājāt?

Piedaloties aerobikas nodarbībās, slodzes regulēšanas nolūkos var izvairīties no pagriezieniem ap savu asi. Tas ir paņēmiens, kā treneris, neliekot izpildīt papildu vingrojumus, maksimāli palielina slodzi, jo, griežoties ap savu asi, darbībā iesaistās visi cilvēka iekšējie orgāni. Lai saglabātu orientāciju telpā, organismam vajadzīga liela piepūle. Cilvēki, kuriem ir kādas veselības problēmas, pagriezienus var neizdarīt, tādējādi pasargājot sevi no traumu riska.

Delikāts jautājums.

Es gribētu pieskarties arī kādai delikātai tēmai, par kuru sievietes visbiežāk kautrējas runāt ar treneri, un tas ir saistīts ar ikmēneša norisēm sievietes organismā - proti, ar menstruācijām. Parasti sievietes ļoti jūtīgi uztver šīs norises un menstruāciju laikā cenšas sevi ļoti saudzēt. Ir, protams, gadījumi, kad dažas dienas, it īpaši sākumā, tiešām var būt slikta pašsajūta un pat mocīt sāpes, taču bieži vien tas ir iemesls, lai vienkārši paslinkotu un neapmeklētu sporta zāli. Kā ir patiesībā? Vai tiešām mēnešreižu laikā jāievēro saudzības režīms? Nebūt ne. Pirmajās menstruāciju dienās mērena fiziska slodze ir pat vēlama, jo tā sekmē veiksmīgu tālāko procesu norisi, taču kulminācijā, kad ir spēcīga asiņošana, - tad gan no fiziskajām aktivitātēm vajadzētu izvairīties. Nekādu ļaunumu sportošana nenodara, taču sieviete var izjust diskomfortu, un tas nav nepieciešams.

Menstruāciju sākumā noteikti var nodarboties ar maigā fitnesa formām - apmeklēt tādas nodarbības kā jogu, Pilates, kalanētiku, fitbolu, kas nav saistītas ar straujām kustībām, vertikālo slodzi, spēka treniņu un svaru cilāšanu.




Autore: Raisa Tarnopoļska