Speciālās klases
    Kalanētika

    Kalanētika kā nodarbību sistēma radās likumsakarīgi, un, pirmkārt, jau tāpēc, ka cilvēkiem, kuru veselība nav ideāla, ne vienmēr patīk un ir piemērotas intensīvās treniņu formas. Otrkārt, tas ir saistīts ar mūsu... slinkumu. Mēs visi sevi saudzējam, un ja tas darīts 45 gadus pēc kārtas, tad ir ļoti grūti sevi piespiest sākt aktīvi kustēties. Kalanētika pie fiziskās slodzes pieradina pakāpeniski. Treškārt, ir gluži objektīvi apsvērumi. Piemēram, ja cilvēkam nav ritma izjūtas un muzikālās dzirdes, viņš izjūt diskomfortu, nespējot izpildīt kustības vienā ritmā ar pārējiem grupas biedriem. Kalanētikā mūzikai ir otršķirīga loma, tā skan fonam, lai radītu patīkamu gaisotni, nevis noteiktu ritmu, kurā jāvingro. Tātad kalanētika ir domāta cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar piedalīties intensīvajos grupu treniņos.

    Īsi par būtiskāko.
    Kalanētikas raksturojums skan šādi - tā ir divu vingrojumu veidu sistēma, kurā izometriskie vingrinājumi mijas ar stiepšanās jeb strečinga vingrinājumiem. Tie neietekmē cilvēka kardiosistēmu. Nodarbojoties ar kalanētiku, netiek trenēta sirds, salīdzinoši maz darbībā iesaistās arī elpošanas sistēma, toties tā ir brīnišķīga slodze locītavām un muskuļiem. Kalanētikas iespējas šajā jomā ir pat lielākas nekā citām maigā fitnesa nodarbībām [piemēram, fitbolam]. Enerģiskajās fitnesa programmās ir daudz ballistisko vingrojumu. Jūs jau zināt, ka ballistiskie vingrojumi paredz plašus vēzienus ar rokām un kājām, enerģisku ķermeņa kustību, taču darbībā iesaistās maz muskuļu vienību. Kustību uzsāk aktīva darbība, bet tālākā kustības daļa notiek pēc inerces. Kalanētikā ballistisko kustību nav. Visi vingrojumi tiek izpildīti lēni, kustības ir plūstošas, līganas, turklāt ir daudz izometrisku jeb nekustīgu pozu, kad muskulis saspringst, bet nestrādā, kā ierasts, - nesaraujas un nepagarinās.

    Viens piemērs. Jums jānotur noteiktā pozā pacelta kāja. Sākotnēji darbā iesaistās daļa muskuļu - aptuveni 30% visu muskuļu vienību. Taču, kolīdz tie nogurst, sāk strādāt citi, tad atkal - pirmie, pēc tam - nākamie, un rezultātā šajā it kā vienkāršā vingrojumā ir nodarbinātas visas muskuļu vienības. Turklāt strādā ne tikai virspusējie, bet arī dziļākie muskuļu sakopojumi. Tas nozīmē, ka slodze ir daudzkārt efektīvāka, nekā veicot straujas, ballistiskas kustības.

    Priekšrocība.
    Kalanētikai ir vēl kāda ļoti būtiska priekšrocība. Tā kā visas kustības ir jāizpilda lēni, tās var veikt ļoti precīzi - skatoties spogulī, jūs varat sevi kontrolēt, citiem vārdiem, jūs varat vingrot ļoti pareizi. Precizitāte un vingrojumu tehnikas ievērošana ir viens no galvenajiem nosacījumiem, lai gūtu labus rezultātus. Pirmkārt, šādā veidā jūs izvairāties no traumām, otrkārt - nostiprināt veselību.

    Ko dod stiepšanās?
    Daudzi cilvēki uzdod jautājumu - kāpēc izometriskie vingrojumi jākombinē ar strečingu? Stiepšanās vingrinājumi ir vajadzīgi tāpēc, lai nodrošinātu lielāku muskuļu iestiepjamību un elastību. Elastīgi muskuļi spēj sarauties ar lielāku spēku, bet muskuļus ar labāku iestiepjamību grūtāk traumēt. Tiem ir elastīgi asinsvadi, kas spēj pielāgoties asins plūsmas pārmaiņām. Asins plūsmai palielinoties, kā tas ir slodzes gadījumā, elastīgi asinsvadi nodrošina labu asins caurlaidību. Tos mazāk apdraud plīsumi, attiecīgi sīku sasitumu un traumu gadījumā jums neveidosies asinsizplūdumi un zilumi.

    Stiprāka mugura!
    Kalanētikas virsuzdevums ir nostiprināt muguru. Nevienam nav noslēpums, ka veselības pamatā ir vesela mugura, bet mugurai, kā zināms, ikdienā jāizcieš visdažādākie pārbaudījumi. Visvairāk mugurkauls ir pakļauts vertikālās slodzes ietekmei [viskomfortablāk tas justos, ja mēs pārvietotos četrrāpus], stresam, jo mēs ilgstoši sēžam vai izpildām monotonas, bieži vien asimetriskas kustības. Šīs nelabvēlīgās ietekmes dēļ pakāpeniski rodas osteohondroze un citas mugurkaulu saistītas problēmas. Kalanētikas nodarbības palīdz tās novērst. No vienas puses, mēs profilaktiski trenējam muguru, no otras - mazinām saslimšanas izpausmes.

    Kurš to izdomāja?
    Kalanētika ir nosaukta tās autores, balerīnas Kallanas Pinknejas [Kallan Pinkny] vārdā. Katrs vingrojums atsevišķi, ko viņa izmantoja savā programmā, nav nekas jauns, taču sistēma kopumā - secība, kādā vingrojumi ir kombinēti, atkārtojumu skaits un temps - tas viss ļauj gūt ļoti labus panākumus. Kalana strādāja ar sievietēm individuāli, tāpēc vislielāko efektu kalanētika dod tad, ja izmanto individuālā treniņa iespējas, kad treneris nosaka individuālu slodzi, koriģē un seko līdzi vingrojumu izpildei.

    Kalanas vingrojumu pamatā ir klasiskā baleta pamatelementi - piemēram, jums jānotur kāja, tad lēni jāpaceļ, jāsaliec, jānolaiž uz grīdas, pēc tam jānoliecas, jāizstiepjas - tās ir pozas, kādas lieto baleta mēģinājumos. Protams, kalanētikai radušās dažnedažādas modifikācijas, tāpēc dažādos klubos programmas var atšķirties.

    Kam tā ir piemērota?
    Uzskaitīsim, kam kalanētika ir visvairāk vajadzīga:
    • Sievietēm, kuras nekad nav vingrojušas. Es ieteiktu nevis uzreiz doties uz aerobiku, bet sākt tieši ar kalanētiku. Jūs iemācīsieties valdīt pār savu ķermeni un muskuļiem. Kalanētika ļauj lieliski aptvert, kur muskuļi atrodas, un saprast, kas jādara, lai liktu tiem darboties. Bieži vien sievietes pēc pirmās nodarbības man ir atzinušās, ka nav pat nojautušas, cik viņām patiesībā daudz muskuļu.
    • Cilvēkiem, kuri visu dienu sēž, piemēram, strādā ar datoru [programmētāji, grāmatveži, ekonomisti]. Varu galvot, ka jūs sēžat nepareizā pozā un jūsu mugurai rodas visdažādākās problēmas - osteohondroze, kifoze, skolioze utt. Kalanētika ļauj nostiprināt muskuļus, kuri balsta mugurkaulu. Bet pieņemsim, ka es kļūdos un ka jūs sēžat pareizi. Tik un tā kalanētika ir nepieciešama, jo sēžot mazajā iegurnī uzkrājas asinis, un tas veicina asins stāzi [attiecīgi arī dažādas no tā izrietošas saslimšanas]. Izometriskie vingrojumi un stiepšanās ļauj normalizēt asinscirkulāciju. Asinis mehāniski tiek saspiestas un novadītas atpakaļ asins plūsmā.
    • Ja jums ir mugurkaula un locītavu problēmas. Ļoti bieži ar kalanētikas palīdzību var ārstēt traumas, piemēram, izmežģījumus, vai sekmēt rehabilitāciju pēcoperācijas laikā. Pēc tam, kad veselība ir nostiprināta, var nodarboties ar kaut ko citu vai apvienot kalanētiku ar citiem fitnesa veidiem, bet var arī visu mūžu nodarboties tikai ar kalanētiku.

    Svarīgi!
    Ja vingrojat trīs reizes nedēļā, iekļaujiet nodarbību programmā arī kalanētiku.

    Jautājums & atbilde

    Vai kalanētikā var zaudēt svaru?
    Nē, svara samazināšanai jāizvēlas aerobās nodarbības. Tās ir nodarbības, kuras palielina sirdsdarbības intensitāti līdz 120-130 sitieniem minūtēm. Salīdzinājumam - trenerim miera stāvoklī sirds strādā ar 40 sitieniem minūtē, iesācējam - ar 60-100 sitieniem minūtē. Tas nozīmē, ka kardioslodzei jābūt divreiz aktīvākai. Turklāt svara zudums būs vērojams tikai tad, ja jūs šādā režīmā trenēsieties trīs reizes nedēļā. Kalanētika ļauj harmonizēt muskuļus. Jums būs pareiza stāja, muskuļi vienādi tiks apasiņoti, inervēti un nesāpēs mugura.

    Kāpēc kalanētikā svīst?
    Jebkuras intensīvas darbības izraisa svīšanu, un tas ir labi. Ja cilvēks svīst, tas nozīmē, ka aktīvi strādā viņa muskuļi. Tikai 20% no muskuļa patērētās enerģijas tiek pārvērsti mehāniskā darbā, 80% aiziet siltuma ražošanai.

    Cik ilgi vēlams noturēties vienā pozā?
    Ja trenējaties mājās, tad vajadzētu izturēt tik ilgi, cik spējat. Citiem vārdiem - līdz muskuļu nespēkam. Kalanētikā ir ļoti labs paņēmiens. Ieņemiet pareizo pozu un skaitiet. Pirmajā reizē varbūt tiksiet līdz pieci, nākamajā līdz desmit, aiznākamajā līdz divdesmit un tā arvien vairāk un vairāk. Trenēti cilvēki vienu pozu var izturēt, izskaitot līdz 150.

    Kas ir pilnīgs spēku izsīkums?
    Tas ir stāvoklis, kad jūs vairs nevarat izpildīt vingrojumu. Piemēram, jums jāizstiepj un jānotur sānis pacelta kāja, bet jūs nevarat - kāja krīt uz leju.



    Autore: Raisa Tarnopoļska