Vai pirms skriešanas drīkst ēst?
Ja jūs skrienat agri no rīta, tad labāk neēst. Lēns skrējiens un soļošana nav smags treniņš, tāpēc pietiks ar tām barības vielām, kuras būsiet uzņēmis iepriekšējā vakarā. Ja skrienat vakarā vai pa dienu, tad, protams, pusdienosiet, un tad ir svarīgi, lai treniņš notiktu ne ātrāk kā pusotru stundu pēc ēšanas. Ja skriesiet ar pilnu vēderu, jutīsieties slikti, jo uzņemtā barība uzreiz nesagremojas. Tā nonāk kuņģī, kas ir tuvu sirdij, un traucē tai strādāt [ātra iešana un soļošana liek sirdij spēcīgāk sarauties, strādāt ātrākā ritmā]. Bez tam fizisko vingrinājumu laiku palēninās visas citas organisma funkcijas. Organisms var izpildīt kaut ko vienu - asinis pieplūst tur, kur jāveic svarīgākais uzdevums. Ja tā ir barības pārstrāde, tās tiek piesaistītas barības traktam [un atplūst no smadzenēm, tāpēc rodas miegainība], ja tā ir skriešana, tās pieplūst kājām, un barības trakts nestrādā. Izvēlieties - vai nu skrieniet, vai ēdiet.

Vai treniņa laikā jādzer?
Ja skrējiens ilgst 20 minūtes, tad nav vajadzības ņemt līdzi ūdeni. Lai svīstu, pirms treniņa vēlams izdzert glāzi istabas temperatūras ūdens. Savukārt pēc treniņa varat atsākt dzert, ja nav paātrināts pulss. Ja jūtat, ka sirds skrien kā negudra, dzert nav ieteicams [kā jau minēju, organisms ir spējīgs veikt tikai vienu darbību - šajā gadījumā sirds paātrinātā tempā pārsūknē asinis]. Kad sirdsdarbība normalizējusies, varat dzert, cik gribat, tikai - maziem malciņiem.

Vai taisnība, ka skrienot un svīstot sabiezē asinis?
Tas ir mīts. Ja treniņš ilgst 40 minūtes un jūs jūtat, ka mute kļūst sausa, varat to apslapināt - iedzert vienu malciņu, bet tas nav jādara asiņu "atšķaidīšanas" nolūkos. Izdzertais ūdens nonāk kuņģī, nevis asinsvados, un ar sviedriem zaudēto šķidrumu var atjaunot pakāpeniski, nevis vienā paņēmienā izdzerot puslitru ūdens.

Cik ilgi vēlams skriet?
Tas atkarīgs no jūsu veselības stāvokļa. Jo jums lielāks svars, jo jāskrien mazāk - tā ir papildu slodze kauliem un locītavām. Sirds aritmijas gadījumā vispār nav vēlams skriet, bet sākt treniņus ar soļošanu. Tāpat arī, ja esat pārslimojis smagu slimību. Uzsākot patstāvīgus treniņus, nevajadzētu skriet ilgāk par 20 minūtēm, bet pakāpeniski šo laiku var pagarināt līdz pusstundai, vienai vai pat divām stundām. Iesācējiem vēlams skriet divas reizes nedēļā [ar vienu reizi ir par maz]. Vēlams arī vienmēr skriet vienā un tajā pašā laikā - tikai trenēts cilvēks var atļauties skriet, kad grib, iesācējam tas ir kā homeopātiskās zāles, kas jālieto regulāri un nelielās devās. Pēc mēneša varat sākt skriet trīs reizes nedēļā, un ar to būs pietiekami. Trīs reizes nedēļā pa pusstundai - tas ir lielisks treniņš!

Kā uztvert nevēlamas izpausmes?
Diskomforts skrējiena sākumā ir normāla izpausme. Ja jūs ilgstoši neesat trenējies, nekad uzreiz neizjutīsiet "muskuļu prieku". Tas nāks pēc vairākiem mēnešiem, jo organisms ir inerta sistēma - lai to ievirzītu citā darbībā, jāpieliek pūles un vajadzīgs gribasspēks. Jums jābūt gatavam, ka tas liks manīt, ka negrib pārkārtoties, bet labprātāk vēlas zvilnēt uz dīvāna.

Nav vēlama arī otra galējība, kad jums ir ļoti liels gribasspēks un jūs piespiežat sevi darīt to, kas ir grūti. Lai izjustu robežu, ir jāieklausās sevī un jāmēra pulss. Ja tas strauji paātrinās, jāsamazina skriešanas ātrums, ja jums reibst galva vai ķeras kājas, tas nozīmē, ka ir problēmas ar asinsriti, un jums jāpāriet uz soļošanu. Nevajadzētu baidīties variēt skrējienu ar iešanu! Ja metas melns gar acīm, tas liecina par to, ka ātrums bijis pārāk liels un visa asiņu masa pieplūdusi kājām. Izpildiet vingrojumus, kas normalizē asinsriti!

Vai drīkst trenēties, ja nākamajā dienā pēc skriešanas sāp kājas?
Pēc pirmā treniņa nogurumu sajūt vēl stundu pēc treniņa un pat nākamajā diennaktī. Var sāpēt kājas, starpribu muskuļi - visas muskuļu grupas, kas "piedalījušās" skrējienā. Jo cilvēks ir vājāks, jo šīs izpausmes var būt spēcīgākas. Muskuļu sāpes liecina, ka tajos uzkrājusies pienskābe, kas kairina nervu galus. Lai novērstu sāpju sajūtu, ir vajadzīga silta vanna, masāža vai nākamais treniņš.

Kad vispareizāk skriet - no rīta vai vakarā?
Skriet un soļot vislabāk no rīta. Pēc nakts miera organisms ir sevišķi labā stāvoklī - dienas darbi vēl nav radījuši noguruma fonu, vertikālā slodze līdzsvarojas ar miera stāvokli, kādā mugurkauls atradies guļot. Turklāt no rīta arī gaiss ir tīrāks. Tiesa, rīta skrējienam nevajadzētu būt ilgākam par pusstundu.

Intensīvas nodarbības labāk plānot dienā vai pēcpusdienā, jo tad visas organisma sistēmas strādā ar pilnu slodzi. Vakarā visieteicamākā ir peldēšana, jo apmēram stundu pēc peldes organisms atslābinās un ir labs miegs. Vakarā ieteicamas arī pastaigas, kas nodrošina gan fizisku, gan garīgu atslodzi.



Autore: Raisa Tarnopoļska