Ja veselība atļauj un jūs vēlaties palielināt slodzi, varat ņemt līdzi papildu smagumu, bet vislabāk to nest nevis rokās, bet uz muguras [mugursomā]. Pirmkārt, tas pareizi un vienmērīgi noslogos mugurkaulu un liks jums ieņemt pareizo stāju. Otrkārt, tas jūs norūdīs. Tomēr, ņemot līdzi papildsvaru, ir ļoti jāuzmanās, jo soma nedrīkst spiest jostasvietu, krustus, muguru un berzt plecus, citādi pēc tam būs jāārstē noberzumi.

Nekad nedrīkst uzreiz sākt strauji skriet. Ja jums ir tik daudz spēka, ka pastaigas vien nenodrošina pietiekamu slodzi, ejiet ātrākā solī un periodiski, kad ir vēlēšanās, pārejiet uz vieglu skrējienu - džogingu. Turpiniet skriet tik ilgi, kamēr jūtat spēku. Kad parādās nogurums, sākat aizelsties, samaziniet ātrumu, pārejot uz ātru iešanu. Ja izraudzītā distance ir 3-4 kilometrus gara, es ieteiktu 5-6 reizes pievērsties skriešanai. Taču nepārcentieties, neskrieniet ātri un neceliet augstu kājas. Ātruma atšķirībai starp iešanu un skriešanu nav jābūt lielai!

Zināšanai!
Skriešana no iešanas atšķiras ar bezsvara fāzi. Ejot cilvēkam visu laiku ir atbalsts. Jūs atraujat kāju no zemes tikai tad, kad otra tai ir pieskārusies. Skrienot ir noteikts laika sprīdis, kad jūs pilnībā atraujaties no zemes un lidojat. Šis lidojuma laiks nosaka skriešanas kvalitāti. Skrienot sīkiem solīšiem jeb rikšojot lidojuma bezsvara fāze ir ļoti īsa, bet, skrienot lieliem soļiem, augstiem palēcieniem un spēcīgiem atrāvieniem, lidojuma laiks ir garš. Veselībai labāka ir tā skriešana, kur lidojuma fāze ir mazāka, jo augstam lidojumam, ja tā var sacīt, ir arī spēcīgs piezemēšanās prettrieciens.

Jautājums & atbilde.

• Pirmā atšķirība - skrienot mugurkaulam, kauliem, locītavām jāiztur lielāka vertikālā slodze.
• Otrā atšķirība - skrienot kustības ir intensīvākas, asinsrite straujāka, jūs ātrāk sākat svīst un ātrāk nogurstat.

Autore: Raisa Tarnopoļska