Ir absolūti nepieciešams gan kaulus, gan muskuļus apskatīt kā vienotu sistēmu, kas mainās un ko var ietekmēt. Muskuļi un kauli cits citu nepārtraukti ietekmē. Muskuļi pilnībā aptver kaulus, nodrošinot kustības, savukārt kauli balsta skeleta muskuļus.

Lai izprastu, kā noris kaulu augšana un veidošanās, aicināju uz sarunu vienu no Latvijas ievērojamākajiem biomehāniķiem Haraldu Jansonu. Viņš ir ārsts ar vairāk nekā četrdesmit gadu darba stāžu, no 1959. gada strādājis Traumatoloģijas institūtā, ir pazīstams kā bērnu ortopēds, ķirurgs un sporta ārsts, patlaban Rīgas Stradiņa universitātē lasa lekcijas biomehānikā un veic ļoti lielu darbu - sistematizē un raksta biomehānikas vēsturi. Haralds Jansons ir specializējies cilvēka gaitas, muskuļu, kaulu un locītavu problēmās [desmit gadus pētījis un strādājis arī ar mākslīgajām locītavām].

Citēšu viņa vārdus:
"Esmu ļoti pamatīgi pētījis kaulus un secinājis, ka tie ir dzīvi. Sākumā arī man likās, ka mūsu kauli ir stabili, stipri un droši, bet, kas notiek, ja cilvēks, piemēram, neveiksmīgi nokrīt? Stabilais un drošais kauls salūst, jo būtībā tas ir trausls. Ja mēs neko nedarīsim, lai kaulus stiprinātu, tad, pat nokrītot no krēsla, kauls salūzīs. Kas ir labs, kvalitatīvs kauls? Varētu veikt vienkārši - labs kauls ir tāds, kas nelūst, slikts - kas lūst. Labs - kas neliecas, slikts - kas liecas [rahīts bērniem]. Labs, kam ir pareiza forma, slikts - kam nepareiza forma. Bet kā to atšifrēt? Ja mēs zinām, ka kauls ir dzīvs, tad ir svarīgi to barot. Bet kauls taču ir blīvs! Vai tiešām mūsu sirds ir tik stipra, ka spēj mazajās atverītēs, kas ir kaulā, iedzīt asinis? Vai varbūt ir kas tāds, kas tai palīdz? Izrādās, ka, noslogojot kaulu, tas maina tilpumu. Parasti ir tā, ja kaut ko noslogo, tad tas paliek īsāks un resnāks, bet kopumā tilpums nemainās. Kauli mainās. Kad cilvēks iet, viņam viena soļa laikā cauri kaulam izplūst zināms daudzums asiņu. Ļoti maz - uz desmit soļiem pusotra mililitra. Bet tieši par tik kauls arī maina savu tilpumu. Tas pats piesūknē un izsūknē asinis. Kompaktais, blīvais kauls darbojas kā sirds, apgādājot sevi ar to, kas tam ir nepieciešams. Bet tas ir iespējams tikai tad, ja kaulu noslogo. Un noslogo pārmaiņus. Kauls ražo biostrāvu tikai tad, kad tas kustas. Ja kauls guļ gultā kopā ar savu saimnieku, piemēram, pēc operācijas, pēc lūzumiem, tad biostrāvas nav un tas kļūst nevērtīgs. Biostrāva ir viena no dzīvības pazīmēm. Ja kādas pazīmes trūkst, tā vairs nav pilnvērtīga dzīvība. Problēma ir vēl sarežģītāka. Kristāli, kas veido cilvēka kaulus, ražo strāvu tikai tajā mirklī, kad tos saspiež vai atslogo. Tas nozīmē, ka brīdī, kad es veicu kustību, piemēram, pieceļos, mans kauls ražo strāvu, bet kad nekustos - tās vairs nav. Ir pilnīgi vienalga, vai es guļu, stāvu vai sēžu - kaulā biostrāvas nav. Secinājums - kauls nevar pilnvērtīgi baroties un piedalīties skābekļa apmaiņā, ja tas tiek noslogots vienmērīgi vai vispār netiek noslogots. Kas tam ir nepieciešams? Trīcēšana. Ejot muskuļi notrīc un vibrācija aiziet uz augšu līdz pat galvai. Locītavas šo vibrāciju samazina, tāpēc galvas smadzenēm tā nekaitē, toties kāju kauliem nodrošina nepieciešamās biostrāvas. Tāpēc guļot kauli nedzīst. Tas var būt arī viens no iemesliem, kāpēc kauls kļūst trausls. Kauli nevibrē arī tad, ja cilvēks staigā pārāk mīkstos apavos. Kaulam ir nepieciešama mainīga slodze, mērenas vibrācijas un kustības. Ja to nav, rodas problēmas."


Kaulam ir savi bioritmi

"Vēl ir svarīgi, kurā brīdī kaulu nodarbina, jo tā fizikālās īpašības dažādos diennakts laikos atšķiras. Piemēram, naktī kauls ir visvārīgākais, no rīta jau spēcīgāks, dienas vidū - visstiprākais, bet vakarā tas atkal kļūst mazāk spēcīgs. Bioritmi! Izrādās, kaulam ir savi bioritmi, un tie mainās cikliski, ik pēc trim nedēļām pārejot citā fāzē. Šie cikli katram cilvēkam var nedaudz atšķirties, tomēr kopumā tendences ir līdzīgas. Ir jāņem vērā kaulu bioritmi, jo tie ir maz ietekmējami. Ja jūs pēkšņi mainītu slodzi un treniņu laiku, kauliem tas būtu milzīgs trieciens..."


Neaug, bet mainās

Ir jārēķinās ar vēl vienu faktu. Mugurkauls aug un formējas līdz 23-25 gadu vecumam. Pēc tam tas pārstāj augt, taču joprojām mainās. To ir ļoti svarīgi saprast. Pēc tam, kad kauli vairs neaug, tas nenozīmē, ka process ir apstājies un nav ietekmējams. Mēs to varam ietekmēt ar pareizu uzturu, pareizu kustību režīmu un gudru attieksmi pret savu veselību. Ik pēc desmit gadiem kauli pārveidojas, un pārmaiņas skar visu balsta sistēmu.



Autore: Raisa Tarnopoļska