Minēšu šādu piemēru. Agrāk, pirms daudziem gadiem, kaulu lūzums ārstēja šādi: salika kaulus kopā un ieģipsēja. Tā kā kauli saaug samērā lēni, tad ģipsi vajadzēja nēsāt ilgi [tas gan bija atkarīgs arī no tā, cik smags bija lūzums un konkrēti kurš kauls salūza]. Muskuļi un locītava šajā laikā atradās pilnīgā bezdarbībā. Ja lūzums bija sarežģīts, tad pēc ģipša noņemšanas nereti izrādījās, ka kustību trūkuma dēļ locītavā ir izsīcis sinoviālais šķidrums. Ja locītavu nekustina, šķidrums izsīkst un neatjaunojas. Un tas nozīmē, ka pirms tam kustīga locītava pārveidojas par pirmā tipa jeb nekustīgu locītavu. Cilvēks pēc lūzuma zaudē spēju kustināt ceļa locītavu un turpmāk staigā ar vienu iztaisnotu kāju. Varu minēt arī mazāk galējas izpausmes piemēru. Tas ir saistīts ar kustību ierobežojumu, kad spēja darbināt locītavas neizzūd, bet kustības kļūst ierobežotas, tām zūd pilna amplitūda. Tas ir tāpēc, ka muskuļi un saites kļūst neelastīgas. Ortopēdi un ķirurgi nonāca pie secinājuma, ka jārod iespēja savienot kaulus tā, lai locītavas arī kaulu saaugšanas laikā varētu kustināt. Tāpēc lauztos kaulus vairs neieģipsē, bet savelk ar metāla skavām. Kad tie pēc noteikta laika saaug, locītava strādā pilnā apjomā. Tātad, ja mēs apzināti neklustinām savas locītavas, tad gluži apzināti ierobežojam savu kustību diapazonu. Nevienam taču nav noslēpums, ka, piemēram, veci cilvēki ir mazkustīgāki un stīvāki par jauniem. Diemžēl lielākā daļa veco cilvēku labprātāk vēlas pasēdēt un pagulēt, domājot, ka viņu locītavām tas nāks par labu. Man ir zināmi gadījumi, kad vecākas kundzītes sevi ir tik ļoti saudzējušas un sargājušas, ka vairs nevar pacelt kāju, lai iekāptu automašīnā.

Arī specifiski darba apstākļi var būt iemesls skrimšļa bojājumiem. Piemēram, cilvēkam [krāvējam], kurš visu dienu stāv kājās, daudz staigā, cilā smagumus, locītavas tiek pārslogotas. Diemžēl skrimslis ļoti lēni atjaunojas. Patiesībā to ir grūti atjaunot. Lai mazinātu skrimšļa nodilumu, vajadzīgi speciāli preparāti. Par laimi, tādi ir izgudroti, taču vieglāk un pareizāk būtu ar adekvātu fizisko slodzi locītavas trenēt un saudzēt.

Svarīgi!
- Kustības nodrošina locītavu skrimšļa atjaunošanos un kavē tā nodilšanu. Jaunam cilvēkam skrimslis, kas klāj kaulu virsmas, ir apmēram 7 mm biezs, bet ar laiku, īpaši, ja trūkst kustību, tas samazinās un kļūst trausls.
- Mainīga fiziskā slodze atjauno sinoviālo šķidrumu [tā ir viela, kas mitrina locītavu virsmas un kustību laikā nodrošina labu slīdamību, mazinot berzi un triecienus].
- Locītavu veselībai visieteicamākās ir nelielas amplitūdas kustības: soļošana, pastaigas, lēns skrējiens, aerobika, distanču slēpošana un dejošana - šāda veida kustības sekmē sinoviālā šķidruma pieplūdi.




Autore: Raisa Tarnopoļska