Mēdz sacīt, ka fitness ir modē. Mode, kā zināms, ir mainīga - daudzas lietas, kas kādreiz bijušas ļoti populāras, mūsdienās šo popularitāti ir zaudējušas. Piemēram, ritmiskā vingrošana. Vai varat parādīt kaut vienu klubu, kurš piedāvā ritmisko vingrošanu? Tāda nav, tāpēc būtu loģiski jautāt - vai arī fitness kā pārejoša parādība pēc kāda laika nepazudīs?

Vēl pavisam nesenā pagātnē mēs lietojām terminu "fizkultūra". Mūsdienās tas ir pārstājis eksistēt, jo neviens gluži vienkārši vairs nerunā par fizkultūru. Varētu domāt, ka fitness ir parādība, kas to aizvieto, bet atcerēsimies, kas bija fizkultūra: pirmkārt, valsts radīta sistēma, kas iedzīvotājiem nodrošināja regulāras fiziskās nodarbības. Padomju laikos pirmsskolas pulciņos, skolās, augstskolās, pat darba vietās strādāja speciālisti, kas organizēja atpūtu, paredzot dažādas intensitātes fiziskās aktivitātes. Piekritīsiet, ka fitness ar to nenodarbojas un arī šādā izpratnē tas neaizvieto fizkultūru. Varbūt tas ir stājies fiziskās audzināšanas vietā, kas paredzēja piesaistīt augstskolu studentus sportiskām aktivitātēm? Zināmā mērā šī tradīcija ir saglabājusies [vismaz Latvijā], taču mēs zinām, ka mūsdienās to sauc citādi - par sporta nodarbībām. Tātad arī šo nišu fitness nav ieņēmis. Vēl ir vērojama tendence fitnesu saistīt ar aerobiku, lietot jēdzienu "fitness" kā sinonīmu vārdam "aerobika". Bet paanalizējiet, - fitness ietver krietni vairāk par viena veida fiziskām aktivitātēm! Aerobika ir daļa no fitnesa, un kopumā tas ir plašāks jēdziens, kas neaprobežojas ar treniņa veidu un iespēju uzskaitījumu.

Palūkosimies uz fitnesu no sabiedrības indivīda pozīcijām. Ar ko cilvēkam saistās vārds "fitness"? Manuprāt, ar veselīgu dzīvesveidu. Un tas ietver gan regulāras fiziskās nodarbības, gan svara kontroli, gan racionālu uzturu, gan izpratni par uztura bagātinātājiem. Tā ir iespēja cilvēkam veidot savu attieksmi pret dzīvi, - gūt pozitīvu, līdzsvarotu emocionālu stāvokli.

Uz fitnesu var palūkoties arī no sabiedrības viedokļa. Šajā aspektā tā ir jauna parādība, kas veidojusies pēc rietumu parauga un ko radījis sabiedrības pieprasījums. Jo ko tad prasa mūsdienu sabiedrība? Veselus, darbspējīgus indivīdus, kas spētu realizēt profesionālās ieceres un īstenot savus mērķus. Sabiedrības uzdevums ir radīt apstākļus, lai tas būtu iespējams. Tātad fitness ir neatņemama sabiedrības dzīves sastāvdaļa, kas katram indivīdam palīdz nodrošināt viņa mērķu piepildījumu. Ir radīts fitnesa tirgus ar sporta klubiem, kas sniedz ne tikai pamatpakalpojumu - ļauj cilvēkam sevi uzturēt labā formā, bet piedāvā arī dažādas papildu iespējas: apmeklēt saunu, solāriju, kosmētisko kabinetu, lietot pārtiku ar pazeminātu tauku saturu, īpašus uztura bagātinātājus. Pavisam vienkāršs piemērs - uz jebkura produkta iepakojuma ir norādīts, cik tajā ir kaloriju, kāds ir tauku, olbaltumvielu, vitamīnu saturs. Ja pārtika ir īpaši uzlabota, to atzīmē ar vārdu "fitness". Ir izveidoti dzērieni, kas pēc lielas slodzes ļauj atjaunot spēkus. Nekā tamlīdzīga iepriekš nebija, jo pēc tā nebija pieprasījuma. Sabiedrība ir pārorientējusies, veselība kļuvusi par tās prioritāti.

Protams, neviens ceļš nav bez klupšanas akmeņiem, un kļūdu netrūkst arī fitnesa attīstībā. To varētu salīdzināt ar bērna augšanu. Lai iegūtu imunitāti, dažas slimības ir vienkārši jāpārslimo. Fitness pilnveidosies, tam pievērsīsies arvien lielāka sabiedrības daļa un, es ceru, maldi, ka veselīgs dzīvesveids ir pārtikušu cilvēku privilēģija, izzudīs. Ar fitnesu ir vērts iepazīties un nodarboties, par to ir vērts rakstīt un lasīt!


Autore: Raisa Tarnopoļska