Daudzi man uzdod jautājumu, kāpēc ir jāvingro. Mūsu senči taču nevingroja. Viņi agri cēlās, smagi strādāja, ēda treknu ēdienu, dzēra apiņu dzērienus [turklāt daudz!] un bija sveiki un veseli. Mēs tāpat varētu agri celties, daudz strādāt, ēst un dzert, un iemantot labu veselību. Fiziskās aktivitātes? Tas ir komerciāls pasākums, kurā var iesaistīties brīvprātīgie!

Bet ļaujiet man uzdot pretjautājumu. Cik garš, šādi dzīvojot, bija mūsu senču mūžs? Nevaru atbildēt precīzi, bet jādomā, tas bija uz pusi īsāks nekā mūsdienu cilvēkam. Tibetas mūki, kuri tiek minēti kā ārkārtīgi veselīga dzīvesveida paraugs, patiesībā aizvadīja šajā saulē ne vairāk kā trīsdesmit sešus gadus. Protams, senāk, kad zemi neapstrādāja ar ķimikālijām, produkti, kas izauga mūsu senču laukos, bija daudz veselīgāki, nesalīdzināmi vērtīgāki nekā mūsdienu modificētā pārtika. Bet kā viņi slimoja? Cik daudz sieviešu mira dzemdībās? Cik daudz jaundzimušo nemaz nesāka dzīvot? Cik daudz vīru krita karā un salūza smagā darbā? Ja mēs to ņemam vērā, tad senču dzīve, šodienas acīm skatoties, nemaz tik laimīga nešķiet. Kāpēc mums tomēr jāvingro? Vēlme kļūt spēcīgiem nav pašmērķis. Mums jābūt veseliem, lai sekmīgi pildītu savus uzdevumus, lai mēs būtu gan labi bērni, gan labi vecvecāki, gan veiksmīgi darbinieki. Mēs gribam būt veseli, un regulāras fiziskās aktivitātes ir slimošanas profilakse. Nevienas zāles cilvēku acumirklī neizārstē, bet mēs varam mēģināt saglabāt to veselības daudzumu, ko daba mums devusi. Un mēģināt to attīstīt. Neskaitāmi zinātniskie pētījumi ir apstiprinājuši, ka fiziskās aktivitātes ļauj attālināt sirds un ainsvadu saslimšanu. Tā ir kaite, no kuras mūsdienu cilvēks cieš visvairāk. Ja cilvēks regulāri trenējas, viņš nostiprina asinsvadus, attīra tos, trenē sirdi un elpošanas sistēmu un kļūst vairāk piemērots reālajiem, atļaujiet sacīt - skarbajiem dzīves apstākļiem. Vingrošana ir ļoti laba profilakse kustību un balsta aparāta saslimšanām. Tās visas ir ar mugurkaulu saistītas problēmas, un, ticiet, to nav maz. Ja cilvēks regulāri trenējas, viņam uzlabojas vielmaiņa, atjaunojas kaulu struktūra, paplašinās kustību amplitūda, un kvalitāte šīm kustībām ir laba. Cilvēks, kurš nodarbojas ar sportu, nejūtas ierobežots. Viņš ir brīvs. Un vēl var pieminēt, kas fitness neļauj iemantot lieko svaru. Aptaukošanās nav tikai kosmētiska problēma vai vizuāla problēma, kas, ieraugot līdzās slaidus cilvēkus, rada psiholoģisku diskomfortu. Tā ir smaga saslimšana, kas ļoti spēcīgi ietekmē vielmaiņu, bet īpaši locītavas, sirdi, mugurkaulu, asinsvadus. Ja cilvēks vingro, viņam nerodas liekais svars.

Visbeidzot, nodarbības sporta zālē rada pozitīvas emocijas. Piekritīsiet, ka tas ir kaut kas tāds, ko nevar aptaustīt. Slaidu ķermeni var novērtēt ar skatienu, spēku var sajust, bet prieku nevar ne nosvērt, ne izmērīt. Ir pierādīts, ka fizisko nodarbību laikā organisms izstrādā īpašus hormonus - endorfīnus, kuri rada eiforijai līdzīgu efektu. Cilvēks vairs nejūt ne sāpes, ne nogurumu, viņš jūtas apmierināts, aizmirst negatīvās emocijas, kas bija pārņēmušas viņu pirms nodarbības, un jaunu stresa situāciju sagaida daudz mierīgāk. Tas taču nav mazsvarīgi, ja mēs spējam adekvāti reaģēt uz stresu fizioloģiskā līmenī.

Svarīgas ir pozitīvas emocijas.

Jūs man iebildīsiet, ka ne jau visi var nodarboties ar sportu. Tas domāts virspirms jauniem un veseliem cilvēkiem. Patiešām, ne visi mēs esam vienlīdz jaunu, skaisti un veseli, bet fitness piedāvā tik plašas izvēles iespējas, ka ikviens var atrast sev piemērotāko nodarbību veidu. Var iet uz ūdens aerobiku, kalanētiku, uz fitbolu un fitnesa jogu, nodarboties ar Cigun un Pilates vingrošanu. Tā ir vesela pasaule! Fitness ļauj ikvienam jebkurā sagatavotības līmenī atrast sev piemērotu nišu un veiksmīgi tajā darboties. Es neieteiktu cilvēkiem ar lieko svaru piedalīties stepa nodarbībās, jo tā būs milzīga slodze locītavām, saitēm un sirdij, bet viņi var pievērsties visām tām nodarbībām, kuras jau minēju, vai sākt soļot, skriet, peldēt un braukt ar velosipēdu. Vispār neko nedrīkst darīt tad, ja mēs guļam mājās ar augstu temperatūru, esam saķēruši gripu vai kādu citu vīrusu. Atveseļošanās no organisma prasa lielu spēku un atdevi, tāpēc patiešām nevajadzētu tam uzlikt papildu slodzi. Un arī uzreiz, kolīdz esam atveseļojušies, nebūtu ieteicams traukties uz fitnesa zāli. Organismam jāļauj nostiprināties. Bet pēc tam, nevajadzētu būt iemeslam, lai nevingrotu. Es nezinu nevienu gadījumu, kad cilvēks nedrīkstētu vingrot speciālista uzraudzībā.

Parunāsim par vēl vienu aizspriedumu. Esmu dzirdējusi, ka darbs mājsaimniecībā ir vislabākā fizkultūra - grīdu mazgāšana, ēst gatavošana, gludināšana, kaplēšana, ravēšana u.c. nodarbes. Tā patiešām ir tāda fiziskā slodze, kas rada jūtamu fizisku nogurumu. Bet tās ir monotonas kustības, kas lielākoties nodarbina tikai atsevišķas muskuļu grupas. Atzīstieties godīgi, vai jūs pārņem pozitīvas emocijas, visu dienu nepārtraukti veicot nogurdinošus mājas darbus? Un kādas pozitīvas emocijas gan tie varētu radīt? Tīra māja un gardas pusdienas ģimenei gan var radīt pozitīvas emocijas, tacu to nevar salīdzināt ar nodarbībām fitnesa zālē, kur skan mūzika, visapkārt ir domubiedri, kur mēs liecamies, stiepjamies, kustamies tāpēc, ka vēlamies to darīt, nevis tāpēc, ka tas ir jādara. Ir veikti aprēķini, cik daudz enerģijas cilvēks zaudē, piemēram, rokot dārzu un spēlējot tenisu. Izrādās - vienādi. Taču dārza rakšana ne visiem sagādā prieku, tāpāt kā tenisa spēle, ja tā ir vienaldzīga. Pozitīvas emocijas mums ir vajadzīgas tāpat kā ēdiens un dzēriens. Ir ļoti daudz piemēru, kā cilvēki pēc smagām traumām ar pozitīvu emociju palīdzību spējuši tikt uz kājām, bet tie, kuri padevušies grūtsirdībai, kļuvuši par invalīdiem.

Cits arguments.

Neviens darbs nenoslogo organismu daudzpusīgi un pilnvērtīgi. Manā praksē ir nācies saskarties ar daudzām sievietēm, kuras strādājušas par zobārstēm. Viņām visām bija ķermeņa disproporcija. Labais plecs augstāks par kreiso, labās puses muskuļi spēcīgāk attīstīti nekā kreisās puses. Zobārsts visu laiku strādā ar paceltu labo roku, sasprindzināti skatās vienā virzienā un veic ļoti smalku darbu. Viņām visām bija kakla un krūšu daļas osteohondroze, sasprindzināti muskuļi, jo asinis kārtīgi necirkulēja. Mēs to centāmies novērst ar speciāliem vingrinājumiem un elektrostimulāciju, taču jāsaprot: to novirzi, ko cilvēks radījis ikdienas vai darbs diendienā visa mūža garumā, nevar izlabot dažās nodarbībās. Šīm sievietēm vajadzēja sākt vingrot jau tad, kad viņas vēl tikai gribēja kļūt par zobārstēm.

Paskatīsimies uz pārdevējām. Viņas visu dienu pavada stāvus, sver, iesaiņo, pasniedz pircējam preci. Viņām nav krēsla, kur apsēsties, jo tiek uzskatīts, ka sēdošs pārdevējs slikti apkalpo pircēju. Dienas beigās viņas ir tā nogurušas, ka var nokrist bezspēkā, bet nekādā ziņā nevar teikt, ka viņas būtu sevi trenējušas. Ne sirdi un pat ne kājas, uz kurām visu dienu stāvējušas. Gluži otrādi, tajās pieplūst asinis, paplašinās venozie asinsvadi, venozās asinis netiek pārsūknētas uz augšu, jo pārdevējas taču nepaceļ kājas, neskrien un nelēkā, un muskuļi nesaspiež asinsvadus. Vakarā tās ir piepampušas, sāp. Tā veidojas plakanā pēda, osteohondroze, lumbago, radikulīts.

Mēs varam palūkoties arī uz siena pļāvējiem, kuri agrā rītā izgājuši pļavā, pilnu krūti ieelpo svaigu gaisu un plašiem vēzieniem pļauj zāli. Tas ir lielisks treniņš. Ja vien viņi to darītu tikai no rītiem, trīs dienas nedēļā un pārmaiņus ar labo un kreiso roku. Diendienā vienā un tajā pašā pozā veicot vienas un tās pašas kustības, veselības un prieka vietā pļāvēji iemanto disproporcionāli attīstītu ķermeni un, būsim atklāti, arī nīgrumu.

Mājsaimnieces, nepārtraukti vārot ēst, mazgājot veļu un tīrot dzīvokli, cieš no skābekļa trūkuma. Viņas ieelpo garaiņus, putekļus, veļas pulvera izgarojumus. Nedomāju, ka tas ir veselīgi. Pielīdzināt šīs kustības vingrošanai ir gaužām aplami. Fitnesa nodarbības noris citādi. Cilvēks pēc stundas vai pusotras stundas jūtas patīkami noguris, nogurums harmoniski aptver visus muskuļus, viņš ir apmierināts ar sevi, priecīgs un atvērts.

Svarīgi!

• Mēs gribam būt veseli, un regulāras fiziskās aktivitātes ir slimošanas profilakse.
• Ja cilvēks vingro, viņam nerodas liekais svars, kas negatīvi ietekmē veselību.
• Fitness sniedz pozitīvas emocijas, un tās mums ir vajadzīgas tāpat kā ēdiens un dzēriens.

Autore: Raisa Tarnopoļska