Apspriežot fitnesa lomu sabiedrības veselības uzturēšanā, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs, ķirurgs, profesors Viesturs Boka teica, ka Latvija ir pievienojusies Pasaules Veselības organizācijai, kas ir definējusi jēdzienu "veselība" kā cilvēka fiziskās, psihiskās un sociālās labsajūtas kopumu. Viņš atzina, ka ikvienā no šīm pozīcijām varētu būt novirzes. Teiksim, cilvēkam varētu būt ārēji redzami fiziski defekti, tomēr, ja viņam ir laba pašsajūta, viņš ir adaptējies sociālajā vidē un ir psihiski līdzsvarots, dara darbu, kas viņam sniedz gandarījumu, tad varētu uzskatīt, ka šis cilvēks ir vesels. Tieši tāpat mēs varam būt ierobežoti savā sociālajā vidē, taču, ja jūtamies labi, varam teikt, ka esam veseli.

Slimnīcas "Linezers" virsārsts, RSU Iekšķīgo slimību katedras vadītājs profesors Aivars Lejnieks uzskata, ka jautājums par veselību ir ļoti filozofisks. Viņa uztverē veselība ir tāds stāvoklis, kurā cilvēks dzīvo vislielākajā saskaņā ar ārējo vidi un sabiedrību. "Fiziska veselība nozīmē to, ka cilvēks naktīs var labi gulēt un no rītiem žirgts piecelties, ka viņam dienas laikā nekas nesāp, viņš ir apmierināts ar sevi un strādājot neizjūt diskomfortu. Šaurā izpratnē cilvēki to uztver kā slimības neesamību un sāk par veselību aizdomāties tad, kad viņiem kaut kas sāk sāpēt. Bet tas ir novēloti. Sāpes ir galējs process ar virkni priekšvēstnešu, kurus varētu savlaicīgi novērst." Ja cilvēkam desmit gadus bijis paaugstināts asinsspiediens un divpdasmitajā sāk sāpēt sirds, tā ir slimības klīniskā izpausme, bet nevesels šis cilvēks bijis jau tajā laikā, kad viņam sirds vēl nesāpēja.

Lielākā daļa mūsdienu sabiedrības diemžēl domā par veselību tikai tad, kad ir slimi. Fitness par to rosina domāt nepārtraukti.


Autore: Raisa Tarnopoļska