Cik bieži vingrot?
Aplūkosim iespējamos variantus.
  • Ja jūs nekad, nekad neesat nodarbojies ar sportu - ieteicams iet uz sporta zāli vienu reizi nedēļā, bet pēc mēneša pāriet uz nākamo ieteicamo nodarbību skaitu - divām reizēm nedēļā. Cilvēka organisms ir ļoti gudrs un ātri pielāgojas pārmaiņām. Katrs ir ievērojis, cik grūti ir atsākt aktīvu darbu pēc svētkiem, atvaļinājuma vai vairākām brīvām dienām, kurās mēs esam daudz gulējuši, ēduši un neko neesam darījuši. Organisms piedod pie brīvā režīma. Ja turpināsiet iet uz sporta zāli vienreiz nedēļā, organisms tam ātri pielāgosies, un šāda slodze ar laiku tam būs pietiekama. Bet ir ļoti svarīgi izvēlēties sev piemērotas intensitātes nodarbības!
  • Ja jūs agrāk vingrojāt, bet tagad dažādu iemeslu dēļ esat to pārtraucis, atsāciet treniņus divas reizes nedēļā. Tā ir minimālā slodze, ko organisms spēj saglabāt atmiņā un katru nākamo nodarbību neuztvert kā jaunu pārbaudījumu.
  • Ja esat sportisks, iepriekš trenējies un tikai uz īsu brīdi pārtraucis nodarbības, sāciet ar divām reizēm nedēļā, bet pēc laika apmeklējiet treniņus trīs reizes nedēļā. Trīs reizes - tā ir garantija, ka organismu uzturēsiet labā kārtībā - jūsu āda būs tvirta un mirdzoša, vielmaiņa - aktīva, muskuļi - tonusā.

Svarīgi!
Nekad nedrīkst atsākt treniņus uzreiz ar trim nodarbībām nedēļā! Sirdij tā ir pārslodze, tāpēc sirds ļoti pakāpeniski jāpieradina pie intensīva darba. Pirmo reizi atnākot uz sporta zāli, iespējams, pēc nodarbības nespēsiet ne pakustēt, bet pēc gada tieši tāda pati nodarbība no jums neprasīs ne mazāko pūliņu. Izrādās, organisms, pielāgojoties slodzei, strādā daudz ekonomiskāk. Sirds darbojas mierīgāk, bet pārsūknē lielāku daudzumu asiņu. Jūs elpojat seklāk, bet gāzu apmaiņa ir daudz produktīvāka. Vienkārši sakot, jūs strādājat vairāk, bet nogurstat mazāk. To sauc par darbaspēju palielināšanos. Taču jābrīdina - tas nenotiek uzreiz. Vislabākā programma ir šāda - mēnesi trenēties vienu reizi nedēļā, tad gadu - divas reizes nedēļā un tikai tad, ja iespējams - trīs reizes nedēļā.




Autore: Raisa Tarnopoļska