Ir vairāki iemesli, kāpēc cilvēki pievēršas fitnesam. Viens no tiem - vēlme līdzināties saviem ideāliem. Jauniešiem tie ir kultūristi, sportisti, aktieri, kuriem ir proporcionāls augums. Meitenes grib līdzināties modelēm, viņas vēlas iegūt kārotos auguma parametrus: 90-60-90 cm, bet ir cilvēki, kuri, nonākot sporta klubā, atrodot savu treneri un vismīļāko nodarbību veidu, ļoti aizraujas. Viņi gūst tik daudz pozitīvu emociju, kas bagātina dzīvi, ka sākotnējais mērķis aizvirzās otrā plānā. Taču ir gadījies, ka cilvēks piedzīvo vilšanos. Pusgadu vingro, taču iecerēto rezultātu nesasniedz. Kāpēc? Kāds ir iemesls? Kāpēc nepietiek ar gribasspēku, raksturu, dzelžainu apņemšanos, iztērētu laiku, naudu un spēku, lai, teiksim, iegūtu kārotos parametrus? Un kāpēc kāds tos var iegūt, bet cits - ne?

Par cilvēka ķermeņa dažādām formām cilvēki aizdomājās jau senā pagātnē, īpaši tie, kuri to atveidoja mākslā. Pirmie mākslinieki ievēroja, ka ķermeņa proporcijas cilvēkiem atšķiras - vienā vecumā tās ir vienas, citā - citas.

Tas radīja arī anatomu interesi, un tapa vesela zinātne - antropometrija, kas pēta, kā cilvēks radies, veidojies, kādas ir viņa fiziskās īpatnības. Un, lūk, šī zinātne, kas sīki izzina un pēta cilvēku, lai varētu palīdzēt dažādu slimību gadījumos, atzina, ka mūs visus varētu iedalīt vairākās grupās ar kopīgām pazīmēm. Anatomi nosauc trīs cilvēku auguma tipus: dolihomorfais, brahimorfais un mezamorfais auguma tips. Šiem sarežģītajiem nosaukumiem ir arī vienkāršāki skaidrojumi, kas cilvēkiem, kuri ir saistīti ar medicīnu vai fitnesu, šķiet vairāk pazīstami. Piemēram, dolihomorfais auguma tips ir astēniķis. Tas ir gara auguma cilvēks ar nosacīti īsu rumpi, nelielu krūškurvja apkārtmēru, vidējiem vai šauriem pleciem un garām rokām un kājām. Tieši astēniķi visbiežāk ir to laimīgo skaitā, kuriem daba devusi ideālos 90-60-90 cm apkārtmērus. Viņi atbilst tā saucamajam leptosomojam tipam, kuriem augums ir garš, smalks, izstiepts.

Rahimorfais jeb hiperstēniskais auguma tips ir īss vai īsāks par vidējo augumu. Šiem cilvēkiem ir salīdzinoši garš rumpis, liels krūškurvja apkārtmērs, plati pleci un īsas kājas. Lai kā viņi censtos, modeļu skaistuma ideāliem šie cilvēki neatbildīs, jo viņiem ir citāda ķermeņa uzbūve un forma - plata, pamatīga, noapaļota, ar lielu taukaudu daudzumu. Hiperstēniķi var kļūt par svarcēlājiem, cīkstoņiem vai citiem smagsvara sportistiem.

Trešais, mezomorfais jeb normastēniskais tips ir kaut kas vidējs starp astēnisko un hiperstēnisko. Nomastēniķi pieder atlētiskajam auguma tipam - viņi ir muskuļoti, ar šauriem gurniem, platu krūškurvi un platiem pleciem.

Ķermeņa uzbūve mums katram ir dabas dota un ar to ir jāsamierinās, visu mūžu jādzīvo. Tas nenozīmē, ka mēs savu augumu nevaram uzlabot, taču vēlmēm un iespējām ir jāsakrīt, citādi nenoliedzami radīsies neapmierinātība un vilšanās sajūta. Pats galvenais - apzināties, ka neviena diēta un neviens vingrojums nepagarinās kājas un nesaīsinās ķermeni. Mēs varam savu organismu nostiprināt, trenēt un koriģēt figūras nepilnības - tas patiešām ir mūsu spēkos. Ja cilvēks jau no mazotnes trenējas peldēšanā, viņa skelets attīstās citādi nekā tam, kurš spēlē basketbolu vai trenējas svarcelšanā. Pieaudzis cilvēks nevar mainīt savus kaulus un skeleta uzbūvi. To var tikai bērns. Toties pēc 25 gadu vecuma var mainīt muskuļus un tauku slāni [tiesa, regulāri trenējoties]. Tauki ir visplastiskākie. Tie ļoti viegli palielinās, diemžēl ne tik viegli samazinās, taču ar noteiktu uztura režīmu, uztura bagātinātājiem un treniņu programmu tauku slāni var samazināt. Diemžēl, pārtraucot trenēties un atgriežoties pie iepriekšējiem ēšanas ieradumiem, visi sasniegumi tiek zaudēti.

Zinot, ko mēs varam ietekmēt un ko ne, ir iespējams paredzēt, ko iespējams sasniegt, un nelolot veltīgas ilūzijas.

Iegaumē!
Ķermeņa uzbūvi nav iespējams mainīt, taču fitness ļauj uzlabot figūru.



Autore: Raisa Tarnopoļska